Atkarība no Interneta - tikpat bīstama kā alkoholisms
Speciālisti aizvien biežāk spriež par tādu parādību kā internetomānija jeb pārlieku liela atkarība no starptautiskā datoru tīkla. Interneta tīklā iepinas aizvien vairāk cilvēku un bez speciālistu palīdzības nespēj vairs tikt laukā jeb precīzāk runājot, vairs netiek prom no sava datora ne dienu, ne nakti.
Kāds upuris.
Volfgangam Grīnevaldam tas sākās darbā. Būdams pārdevējs mūzikas veikalā, viņš aizvien vairāk sava laika sāka pavadīt Internetā, meklējot dažādus mūzikas instrumentus. Taču drīz vien viņš šo nodarbi sāka turpināt mājās. Grīnvalds katru dienu atgriezās mājās, pēc astoņu stundu garās darba dienas un pieslēdzās Internetam. Beigu beigās šis ieradums aizvien vairāk pieņēmās spēkā un drīz Volfgangs konstatēja, ka viņš tīklā katru vakaru pavada ne mazāk kā deviņas stundas - viesojoties pļāpu lapās vai vienkārši sērfojot globālajā tīklā. Beigās kļuva tik slikti, ka viņš ar to jau nodarbojās katru dienu un nakti. Viņa telefona rēķins kļuva astronomisks, bet viņš nevarēja pārtraukt. Ja kādu dienu viņš nebija sērfojis Internetā, viņš kļuva vai traks.
47 gadus veco Grīnevaldu bija piemeklējis tas, ko mūsdienās dēvē par atkarību no Interneta jeb internetomāniju. Reiz viņš pieslēdzās kādai pļāpu lapai un tikai tad sākās visas nepatikšanas. Izmantojot pseidonīmu vācietim nekad nav bijušas problēmas uzsākt sarunu ar cilvēkiem, iesaistīties diskusijās par personiskiem jautājumiem. Reizēm viņš sazvanījās vai pat satikās ar tiem cilvēkiem, ar kuriem bija iepazinies "čatā". Tādēļ viņam nācās pavadīt nakti pēc nakts pie datora. Tas vai viņa bērni laikā aizies uz skolu, viņam bija pilnīgi nenozīmīgi, taču tikko pamodies viņš skriešus devās pie datora pārbaudīt savu elektronisko pastkastīti. Viņš pilnībā bija zaudējis kontroli pār sevi.
Apdraudēti gandrīz 10 procenti Interneta lietotāju
Diemžēl Grīnevalda gadījums nebūt nav unikāls. Amerikāņu psiholoģe Kimberlija Janga, ka piecus līdz desmit Interneta lietotājiem var uzskatīt par internetomāniem. Savā grāmatā "Tīklā notvertie" Pitsburgas universitātes profesore un internetomānu centra dibinātāja apgalvo, ka internetomānija procentu izteksmē ir tikpat nopietna problēma kā alkoholisms vai slimīga aizraušanās ar azartspēlēm.
Viens no pēdējiem Amerikas savienotajās valstīs veiktajiem pētījumiem rāda, ka aptuveni 25 procenti respondentu pirmajos sešos Interneta lietošanas mēnešos kļuvuši no šī datortīkla atkarīgi.
"Atkarībai no Interneta izšķir trīs posmus.
Pirmajā fāzē iesācējs iepazīst starptautisko datoru tīklu. Bieži - pēc tam, kad kā dāvanu saņēmis datoru. Ātri vien šis cilvēks atrod Internetā ziņu vai pļāpu lapas, kuru tematika atbilst paša interesēm, kur attīstās sērfera jaunā identitāte.
Otrajā fāzē šis cilvēks sāk līdzdzīvot kādā Interneta sabiedrībā, un tā pamazām kļūst par ļoti aktuālu nodarbi. Šim cilvēkam ir diezgan grūti katru dienu netuvoties savam datoram, lai iesērfotu Internetā, taču tas nav neiespējami.
Trešajā fāzē bīstami pieaug jaunā iternetomāna pasaules tīklā pavadītai laiks. Viņš jūtas laimīgs un atpūties tikai Internetā un, lai apmierinātu šo vajadzību, viņam tīklā jāpavada aizvien vairāk un vairāk laika.
Izstrādā precīzu Internetomāna diagnozi.
Jauns pētījums par atkarību no Interneta izstrādāts arī Berlīnes Universitātē, kuras pedagoģiskās psiholoģijas nodaļas darbinieki vēlas izstrādāt precīzus rādītājus, kas liecinātu par atkarību no Interneta. Pētījuma vadītājs uzskata, ka iepriekšējie pētījumi pa atkarību no interneta nebūt nav pareizi vai precīzi, jo aptaujas tika veiktas pašā Internetā, un kurš Interneta lietotājs sevi nosauks par slimīgi saistītu ar šo tīklu. Tas būtu tas pats, kas veidot pētījumus par alkoholismu bārā. Pats par sevi saprotams, ka no alkohola atkarīgo procents šeit būs daudz augstāks nekā citur.
Pētījuma veidotāji vēlas atlasīt 14 tūkstošus pētījuma dalībnieku no dažādiem sabiedrības slāņiem. Līdz šim tāda veida projektos piedalījās ap 9 tūkstoši dalībnieki.
Ironiski, ka lielākajā daļā mūsdienās veiktajos pētījumos kaut kādā mērā tiek iesaistīta Internets. Šis projekts arī nav izņēmums, taču visa saistība ar Internetu, būs e - pasta izmatošana, anketu nosūtīšanai.
Psiholoģe Kimberlija Janga uzsver, ka ļoti svarīgs ir tīklā pavadītais laika limits, pēc kura var apgalvot, ka cilvēks ir atkarīgs no Interneta. Vidējais laiks, ko cilvēks pavada Internetā ir 38 stundas nedēļā. Parasti tieši šis laiks tiek ņemts vērā, kad tiek runāts par internetomāniju. Ir pavisam viegli pavadīt daudz laika Internetā, laiks ļoti ātri rit un zūd laika izjūta, taču daudz grūtāk ir iemācīties kontrolēt sevi un šīs vēlmes.
Autors: Andris Muižnieks
Rīgas 2.vsk, darba vadītājs sk. A.Jaunbergs, 2000.gads.
